Septiņas domas par koncertzāli “Latvija”
Mans subjektīvais un sevi vien pārstāvošais viedoklis par koncertzāli ”Latvija”.
…
Viesojos kristīgajā mākslas nometnē “ImagiNations” Užavā
Pēc ilgāka pārtraukuma dzīvajā izpildīju dziesmas, kas radītas, mīlot Dievu. Vēl jo īpašāks mirklis tāpēc, ka ar mani kopā — pirmoreiz izpildot šādu programmu — bija 11 gadus vecais dēls Regnārs, kurš piespēlēja kahonu.
…
Viesojos kristīgajā mākslas nometnē “ImagiNations” UžavāRead More »
Dziesma “Bez Tevis”. VĀRDI & AKORDI
Bez Tevis (jeb ”Ak, lielas Dievs, Tu atsaucies..”) Mūzika, vārdi: Aija Volka
…
Reaģējot uz šausmām Ukrainā
2022.gada 7.maijā
23.februārī – vienu dienu pirms Krievija uzsāka vispārēju karu Ukrainā – vēl nevarēja zināt, ka tiešām karš sāksies. Daudzi neticēja. Bet satraukums par iespējamību man jau bija. ASV izlūkdienesti bija ziņojuši par izvietotajiem militārajiem spēkiem pie Ukrainas robežas. Jau biju lasījusi reportāžas par provokatīviem jauniem uzbrukumiem Doņeckā un Luhanskā. Tajā 23.februāra vakarā palūkojos pa logu. Debesis klāja mākoņi. Te pēkšņi mākoņi pašķīrās, ieraudzīju zvaigznes un prātā iekrita savdabīga doma: ja nu zvaigznes būtu raķetes, kas notēmētas, lai mani nogalinātu?… Vai es būtu gatava ziedot savu dzīvību, ja šāda rīcība varētu izglābt pasauli no kara?
…
esam mācīti neteikt domas skaļi
esam mācīti neteikt domas skaļi
pat nerakstīt slepenās kladēs
jo ja nu kāds izlasīs
izsmies
sāpinās
apvainosies
gudrākie paklusē
un tā mēs klusēsim
līdz kapa malai
un par mirušajiem arī ne vārda
domas bez vērtības
jēga ir rīkoties bez domāšanas
darām kā jādara
un viss
lai vieglāk dzīvot
domas ir sātaniskas apsūdzības
nekādas likumsakarības
vārdiem ir liels spēks
esam mācīti spēku nepielietot
tāpēc sākam sist
bērnus
/2021, novembrī/
Ir pieeja patiesību vērtēt…
Ir pieeja patiesību vērtēt pēc teikuma priekšmeta un izteicēja (kas? ko dara?)
un neuzticēties apzīmētājiem (kāds? kā?).
Un ir pieeja patiesību vērtēt pēc apzīmētāja
(vai patīk/nepatīk emocionālā nokrāsa,
vai sakrīt ar savām sajūtām),
un apšaubīt teikuma priekšmeta autoritāti
un izteicēja ticamību.
Rezultātā ir divas patiesības,
kas viena otru padara par meliem.
Divu pieeju cilvēkiem grūti (šis ir apzīmētājs!) saprasties.
Piemēram, ja teiksim:
“Dievs ir uzticams”-
vienam pietiek ar to, ka Dievs ir.
Uzticams? Varbūt ne vienmēr,
bet tas nepierāda, ka Dieva nav.
Otram svarīgi, ka uzticams.
Dievs? Nu tas vēl jāsaprot, vai pareizi domāji-
vai neiedomājies par Allahu, Budu, Vēja māti
vai ko citu.
Ir? Atkarībā no tā, ko domāji ar “Dievs”,
tad varam spriest tālāk- ir vai nav,
un vai domāji šodien, vakar vai mūžīgi mūžos?
Un tā katrs var spriedelēt bezgalīgi,
bet viens otru nesadzirdēt pat, ja šķiet,
ka runāja par vienu tēmu…
Cits piemērs:
“Valdība ir uzticama.”
Nu, ko par šo domājat?
Vai cietāks riekstiņš:
“Mūsu savādajam prezidentam tomēr rūp,
kāds liktenis piemeklēs šobrīd sašķelto latvju tautu.”
Atmet visu, kam neuzticies!
Kāds teikuma kodols paliks?
…