Mans subjektīvais un sevi vien pārstāvošais viedoklis par koncertzāli ”Latvija”.
1) TIEŠRAIDES, VIDEO REKLĀMAS, BĒRNU ISTABA
Šogad vienu vērienīgu koncertu no koncertzāles ”Latvija” skatījos LTV tiešraidē. Tiesa, mājās gan man gāja ņigu ņegu, un līdz galam netiku, nevienu līdzskatītāju nepiesaistīju, un pat nevaru nosaukt, kas uzstājās; mans secinājums: šis koncerts būtu bijis tā vērts redzēt klātienē, taču otrreiz jau arī neietu, ja ir redzēts ieskats video formātā; pāris reižu šogad arī vīlos, redzot sociālajos tīklos ieskatu no mēģinājumiem, un tie drīzāk nostrādāja kā antireklāma, lai arī koncertu reklāma sākotnēji piesaistīja. No šī secinu, ka uz mani varētu iedarboties kvalitatīvas un saistošas video formāta reklāmas (1-2 min. priekšstatam) plus vēl piedāvājums pieskatīt koncerta laikā bērnus, lai varam ar vīru neuztraukties, kā šo risināt. Citādi parasti ir nevis tā, ka tiek meklēta aukle noteiktam koncertam, bet ir ieradusies aukle noteiktā datumā (parasti kāda no vecmāmiņām) un tad skatāmies — kas ir kultūras dzīves piedāvājumā. (Šādā veidā mums ļoooti veicās apmeklēt teātra izrādi ”Jūras vārtos”- par ko ļoti sajūsminos arvien.) Liels bija mans izbrīns, uzzinot, ka koncertzāle jau piedāvājusi bērnu pieskatīšanas istabu ar brīnišķīgo Rebeku Busuli! Wow, tā esot bijusi Magones ideja! Bravo! Un es jau paspēju sevī burkšķēt, kā tad tā, ka nav… Izrādās, man pat neienāca prātā pārbaudīt, vai šo manu domu kāds jau nav izdomājis. Tagad ieejot koncertzāles mājaslapā, gan joprojām nekur neredzu informāciju par bērnu pieskatīšanas istabu. Hmm…
2) POPMŪZIKA
”Kultūršokā” Magone izteicās, ka ventspilnieki jau nu gribētu Musiqq, bet līdz tādam līmenim nenolaidīšoties- vai apmēram tādu formulējumu saklausīju. Tas man trāpīja smagi sirdī. Musiqq Marats ir mans bērnības elks, jo fanoju par grupu ”Device”, pat visus CD pirku par kabatas naudiņu, zināju dziesmas no galvas. Tagad ”Bermudu divstūri” klausās mani bērni, un uz šīs smieklīgās grupas koncertu pat mani vecāki no Rīgas bija speciāli braukuši uz Liepāju. Savukārt mēs ar vīru izbaudījām Musiqq repertuāru šogad Summersound, kur bija tik daudz dzīvās mūzikas (un kopā ar vēl citām superīgām latviešu grupām izglāba visu pasākumu, citādi biju ārkārtīgi vīlusies top vadošajā reklāmas āķī- John Newman, kas bija kaut kas absolūti drausmīgs…). Mūsu popmūziķi ir tiešām tiešām malacīši! Tā ka, neaiztieciet Musiqq!!! Vēl šogad Ventspilī bija mana mīļā grupa Astronout Jūras vārtos- bet kāda jēga iet, ja biju viņus jau dzirdējusi Liepājas festivālā? Ventspilī šovasar vēl izbaudīju Būū koncertu jaunā vietā vienā iekšpagalmā (pat nezinu, kā īsti to vietu sauc, —tā tagad jauna forša vieta- pretī tirgum). Un, protams, Reņķa dārzā- ”Prāta vētru”!! Tā ka, — nenonieciniet popmūziku!!
Galu galā tieši popmūzika pulcēja pilnu basketbola halli arvien, un tieši tamdēļ biju iedomājusies, ka jauna koncertzāle būs tāda, kur varētu arī turpmāk notikt Muzikālās bankas, Eirovīzijas un kaut kas tamlīdzīgs, bet… Tad uzzināju par ērģelēm u.c. konceptuālo uzstādījumu — un jau tapa skaidrs būvniecības procesā — aha, tas būs kaut kas cits… Kad reiz koncertzālē bija ”Dagamba”, man bija bail uz to iet, jo vienreiz zālē stipri vīlos, kad spēlēja elektroniska grupa. Man toreiz šķita, ka griesti uzkritīs uz galvas, viss tā rībēja, gribējās bēgt. Un biju droša, ka ”Dagamba” šajā zālē man būs par skaļu. Tomēr pilsētā runāja, ka koncerts esot bijis tomēr foršs… Nu ko, tā jau mēs uzzinām par visu foršo tikai tad, kad tas jau noticis. 
3) VILŠANĀS — ne par mūziku
Esmu uz koncertzāli gājusi arī ar domu uzvilkt savu skaistāko kleitu un izbaudīt ”iekļūšanu elitē”. Taču šādu sajūtu pa īstam noķēru tikai vienreiz — un tas bija atklāšanas koncertā (vai arī reiz pasākumā Ventspils pilī, ar īpašiem ielūgumiem). Citās reizēs nobrīnījos, kāpēc citi nāk hipsterīgā stilā (nu tā kā tagad jaunā paaudze uzskata, ka var negludināti vai rūtainos kreklos un neķemmēti staigāt pa operzālēm.. un tad tūlīt jūtos šajā vidē neiederīga.. tāda stipri vecmodīga.. teiksim, kad biju “Jūras vārtos” uz Olafur, tas bija pie lietas- cits konteksts, tad tu neej spožā kleitā, un koncerts patiesi bija fantastisks kopā ar visu apkārt valdošo atmosfēru). Savukārt pie lauku omītēm es arī sevi vēl nepieskaitu, un tad savukārt bēdīgi, ja zālē kopā ar mani sēž autobuss ar šādām ”tantēm”. Piedodiet par šo skarbo atklātību!!!! Ļoti ļoti piedodiet! Bet, manuprāt, tieši tā tas notiek, — publikai saknē jāveidojas no kādām kopienām, un cilvēku segmentācija ir NORMĀLA PARĀDĪBA. Es labprāt iesaistītos kādā vietējo rakstnieku, mūziķu, intelektuāļu vai vēl kādā citā kopienā, bet… es pat neesmu personīgi uzaicināta uz daudzbērnu ģimeņu kopienu. Forša iniciatīva bija jauno ventspilnieku sadraudzības tusiņi. Tad gan bija feini (un tie jau visi bija- neiezemieši, patiesi visdraudzīgākie cilvēki)! Nu tā… lielākoties vērojama individuālistiska sabi
edrība Ventspilī. Katrs vislabprātāk savai mājai uzbūvē augstu žogu, — lai tikai citi neredz, kā atpūties, ar ko esi kopā, un ko patērē… Un tas nenozīmē, ka mūziku neviens neklausās un nebauda. Tā ir vajadzība pēc privātās telpas un maksimālas nošķirtības. Introvertums.
4) VENTSPILS PUBLIKA- kāda??
Vēl man ir novērojums, ka ir vesela segmentācija — sportu mīlošie. Tiem varētu vairāk patikt hip-hop un karsējmeitenes. Un atkal — lūdzu, nenonieciniet!! Es arī par basketbolu esmu fanojusi savulaik! Mans tētis spēlējis basketbolu, brālis, kā arī kādu laiku vecākais dēls. Tā ir pavisam atšķirīga vide. To labi redzu ikgadējā ielu kultūru prezentējošā pasākumā.
Tad vēl Ventspilī ir krievvalodīgie kā pavisam cita pasaule. To reiz izjutu ”Jūras vārtos”, kad apmeklēju ķīniešu baletu. Pēkšņi attapos: hei, kas šie visi par cilvēkiem? Tādi arī dzīvo šajā pilsētā? Tik daudz neredzētu seju! Vizuālais koptēls —pilnībā cits. Šai publikai, iespējams, nepieciešams Čaikovskis un kaut kas tamlīdzīgs. Aristokrātisks, drīzāk sens un klasisks, un noteikti ne modernā Rietumu akadēmiskā mūzika.
5) KARAĻA JAUNAIS TĒRPS
Pēdējā laikā esmu ik pa laikam iedomājusies par pasaku, un, izrādās, ne es vienīgā. Mēdz būt lietas, par ko sajūsminās citi, bet, kad godīgi pajautā sev, vai tev tas šķiet saistoši, vērtīgi, tad gribas teikt — tur nekā nav!! Karalis taču ir pliks! Nerezonē… Varbūt nesaproti… Varbūt ir atšķirīgs pieredzes un zināšanu līmenis… Vai vienkārši citāds noskaņojums.
Esmu dzirdējusi atsauksmes par koncertzāles 3 gadu jubileju, un palika iespaids, ka kaut ko īsti nevarēja līdz galam saprast (piemēram, kvasa dzeršanu)… Bet, protams, tā kā pati nebiju, man jau nemaz nav tiesības komentēt. (Un, starp citu, varu vien pakomentēt pasākuma reklāmu. Bukletu redzēju Windau Cafe, pavisam pavirši. Man bija asociācijas ar mēbelēm, krēslu reklāmu vai ko tamlīdzīgu, pat prātā neienāca, ka reklamē KONCERTZĀLI! Tagad par sevi smejos.)
6) REKVIĒMS — NE ŠIM LAIKAM
Koncertzāle ir paredzēta maksimālam piepildījumam. Kad esmu dzirdējusi 3 mūziķu sastāvu, vīlos. Pa švaku… Vajag orķesti, operdziedātāju — solistu, kori, ērģeles… Vērienīgi. Tad arī var pilnasinīgi izbaudīt zāli. Taču jāteic arī godīgi, ka šāds vērienīgums nav šī laika emocionālais stāvoklis.
Ērģeles man pamatā asociējas ar Bēthovena dramatiskajām notīm — 5.simfonijas sākumu (lai arī esmu uzaugusi baznīcu vidē, vajadzētu būt kaut kam citam, bet… es kā protestante tad drīzāk varu teikt — ok, vēl pieņemu kāzu maršu, bet, Dievu slavējot, arī drīzāk izvēlētos bungas, ģitāras, basģitāru.. Man patīk cits virziens. )
Viss pandēmijas laiks un tagad kara laiks pagājis ir drīzāk uz skumjas un traģiskas nots, un asariņas tek pie kaut kā mierīga, varbūt pat jāteic— intīma. Un es pieņemu, ka tādai noskaņai piestāv vislabāk kamermūzikas koncerti (kādi notiek, piemēram, Pārventas bibliotēkā
). Tiesa, es pati arī uz tiem neeju. Drīzāk klausos austiņās nakts vidū un paraudu līdzi.
Monta Cine koncertā Ventspils baptistu baznīcā – atbalstam Ukrainai.
Otrs variants — cilvēki bēdās izvēlas trakas ballītes (un tas arī ir mans variants).
Ar vīru tusējam Andrejsalā
7) TUMSA ZĀLĒ
Man patīk, ja zālē ir absolūta tumsa. Traucē, ja redzu, kā citi knosās, žāvājas, iemieg u.tml. Koncertzālē man bijusi sajūta, ka traucē tas, kas notiek apkārt. Bet, iespējams, tā manis pašas uztveres problēma, kā pilnīgi viss iepriekš aprakstītais.
Vēlreiz- ļoti ļoti atvainojos par savu viedokli! Gan jau pienāks brīdis un kļūšu par regulāro apmeklētāju, kādā citā dzīves posmā,-un man tiešām žēl, ka tā īsti Magones laiku nemaz nepiedzīvoju. Laiks paskrien tik ātri, ka pat nespēju aptvert, ka jau tik daudz gadi pagājuši, kopš ir koncertzāles piedāvājums.
19.10.2022.