Tu – mans balsts…
Tu – mans balsts,
lai šaubu vēji nenogāž no kājām.
Ja netici, neko neuzbūvēsi,
tu klejosi un vērosi,
ko dara citi,
…
Dzeja
Radošā nekārtība…
Radošā nekārtība
atgriežas pie tiem,
kas grib būt radoši.
Es mazgāju rokas
un zābaku zoles,
līdu pa grīdu
un pulēju kliņķi
līdz pārcentībā saguru –
tagad vāļājos pa gultu
saraudātos spilvenos.
…
Balta kaija lido…
Balta kaija lido
baltos mākoņos,
ķer baltos baložus
un notašķās ar asinīm,
kad knābā tos.
Nav nekas tik balts,
cik baltas domas, kas mijas ar asinskārām.
Un tomēr…,
vai atšķirt varam tās?
Vai gribi:
baudīt vai pārbaudīt;
traukties vai pārtraukt;
darīt vai pāri darīt;
dot vai pārdot;
steigties vai pārsteigt;
mācīt vai pārmācīt;
liecināt vai pārliecināt?…
Publicēts 17.02.2023.
Es slavēšu Tevi…
Es slavēšu Tevi
no rīta un vakarā
pat, ja nebūšu izredzēta to darīt
gan nezinot, kas būs,
gan pieminot pagājušo dienu
vēl vienu,
…
Es esmu baisa zemūdene…
Es esmu baisa zemūdene,
Kas slēpjas dienās ērmotās
Un uzpeld – uzmanību prasot.
…
Nāc laukā!
Nāc laukā!
Man nav spēka raudāt,
Man nav spēka gausties,
Man nav spēka tikt laukā,
Es pieploku pie zemes
Un nezinu,
Kas notiek Augšā.
…
Man patīk vērot, kā tu guli…
Man patīk vērot, kā tu guli,
Kā krūtis cilājas, kad elpo.
Klausos, kā tu šņāc un siekalojies,
Kā miegā maini grimases un izstiepies
Un paver vienu aci,
Bet tad čuči tālāk.
…
Tēvs, māte, bērns ieiet pareizā baznīcā…
Tēvs, māte, bērns ieiet pareizā baznīcā.
Bērns vaicā: ‘’Vai šis ir Jēzus muzejs?’’
-‘’Kušs!’’– saka tēvs.
-’’Ejam ārā. Neder,’’ teic māte.
…
Reaģējot uz šausmām Ukrainā
2022.gada 7.maijā
23.februārī – vienu dienu pirms Krievija uzsāka vispārēju karu Ukrainā – vēl nevarēja zināt, ka tiešām karš sāksies. Daudzi neticēja. Bet satraukums par iespējamību man jau bija. ASV izlūkdienesti bija ziņojuši par izvietotajiem militārajiem spēkiem pie Ukrainas robežas. Jau biju lasījusi reportāžas par provokatīviem jauniem uzbrukumiem Doņeckā un Luhanskā. Tajā 23.februāra vakarā palūkojos pa logu. Debesis klāja mākoņi. Te pēkšņi mākoņi pašķīrās, ieraudzīju zvaigznes un prātā iekrita savdabīga doma: ja nu zvaigznes būtu raķetes, kas notēmētas, lai mani nogalinātu?… Vai es būtu gatava ziedot savu dzīvību, ja šāda rīcība varētu izglābt pasauli no kara?
…
esam mācīti neteikt domas skaļi
esam mācīti neteikt domas skaļi
pat nerakstīt slepenās kladēs
jo ja nu kāds izlasīs
izsmies
sāpinās
apvainosies
gudrākie paklusē
un tā mēs klusēsim
līdz kapa malai
un par mirušajiem arī ne vārda
domas bez vērtības
jēga ir rīkoties bez domāšanas
darām kā jādara
un viss
lai vieglāk dzīvot
domas ir sātaniskas apsūdzības
nekādas likumsakarības
vārdiem ir liels spēks
esam mācīti spēku nepielietot
tāpēc sākam sist
bērnus
/2021, novembrī/