Ekumenisms nav okeāns, kur satek visas upes.
Ekumenisms ir kalna galā, kur sākas upju tecējums.
Ekumenisms ir virzienā pret straumi.
Dzīves ceļš sākas okeānā, kur esi maza niecība – kā ūdens pile.
Bet tālākais ceļš mērojams augšup.
Upe paliks arvien šaurāka un līkumaināka.
Tavai upei nav jāsaplūst ar citu upi.
Jo augstāk tiec, jo drīzāk ieraugi, ka paralēli tek citas upes.
Ieraugi kopainu un sakarības.
Kalna galā redzi plaši skaisto pasauli.
Okeānā arī skaisti, bet tur radīsies iespaids, ka nav nekā cita kā vienīgi okeāns.
Meklē sākuma punktu!
Ūdens ir tikai ceļš.
Esi kā zivs, dzīva radība, kas neiztvaiko, neuzvārās, neizžūst, nesaduļķojas.
Zivs var nodzīvot vērtīgu dzīvi – pabarojot tūkstošus. Vai arī – sapūt.
Zivs pūstot no galvas.
Okeānā labāk nerādīties – lai neaprij haizivs.
Dzīvojot plakanā zemē, pasaule paliek plakana.
Kļūsi vienpatis ar iedomu, ka esi zemes centrā.
/Publicēts 06.09.2023./