Nupat noslēdzās Baltkrievijā ar Krieviju kopīgi īstenotās militārās mācības “Zapad”, kas, paldies Dievam, pagājušas bez provokācijām, no kā daudzi baidījās. Tajā skaitā es. Tiesa, jaunākās ziņas saistībā ar šīm mācībām ir gana šokējošas, un, iespējams, tieši tā ir arī provokācija- vismazāk gaidīta. Tādā formā, kā neviens nevarētu iedomāties.
Kas tieši ir atgadījies? Baltkrievijas mācībās esot ieradušies divi ASV virsnieki. https://www.apollo.lv/…/asv-virsnieki-baltkrievija…
Un tagad iepauzē un apdomā kārtīgi….
”Zapad” mācībās izspēlē karu ar NATO, un mācību laikā ierodas NATO sastāvdaļas- ASV- divi virsnieki. Šai ziņai ir īpaši sagatavots video, lai gan, protams, virsnieki neesot runājuši ar žurnālistiem. Paskatījos video un skatos un brīnos: viens no šiem ASV virsniekiem stāv mēms un nekustīgs; otrs aktīvi māj ar galvu un brīvi runā krieviski.
Tātad, pilnīgi skaidrs, ka tas filmēts žanrā: propagandas video ar mērķi nodot vēstījumu visai pasaulei. Tas ir tas, kas mums tagad ir jādomā par amerikāņiem.
Nākamais fakts. Baltkrievijā mācībās kopumā piedalījušies vēl sešu valstu karavīri: no Indijas, Irānas, Bangladešas, Burkinafaso, Kongo un Mali. https://www.tvnet.lv/…/bez-krievijas-un-baltkrievijas…
Tātad, arī te nu ir skaidrs vēstījums, ka notiek gatavošanās faktiski Trešajam Pasaules karam.
Es gan jau sen esmu teikusi, ka būtībā mēs jau sen dzīvojam Trešā Pasaules kara apstākļos, vienīgi tā forma ir tāda, ka paši pat līdz galam neapzināmies, kā tiek iekaroti vispirms mūsu prāti, sagrauta mentālā veselība; piesmietas sirdis; bērni spēlē kara videospēles- arī jūtot aktīvi līdzi karadarbībai uz reālo pasaules ziņu fona- un tā tālāk…
Starp citu, pēdējos mēnešos es no sirds esmu centusies dzīvot tradicionālu dzīvesveidu: darīt to, ko sievietei pienākas- aprūpējot bērniņus, vīru, māju, dārzu utt. Centusies nolikt malā karjeras ambīcijas, uzklausot padomus no dzīves salauztām sievām, ka tā esot mana lielākā problēma: jo no maniem tekstiem laužoties ārā ambīcijas un ambīcijas, bet tas esot tik nebibliski, ne pēc Dieva prāta… Bet vēl vakar sēdēju jūras krastā un pinkšķēju par to, ka vienkārši jāsamierinās ar dzīvi, jāplūst pa straumi…, jo kaut ko jau esmu paveikusi šai dzīvē, un varētu tā vienkārši ļauties pa vienkāršo sagaidīt 40 gadus, bez dižas jubilejas, un bez kādiem īpašiem plāniem, mērķiem, spītīgas cīņas ar sevi un visiem apkārt, kuri- kā man vienmēr šķiet- dara par maz, pārāk slinki, pārāk lēni utt…. Bet vienlaikus graužot sevi par to, ka ne es esmu tā ašākā, ne čaklākā, ne vistālāk un augstāk uzlēkusi, lai būtu cienīga padomus dot citiem.
Bet šis rīts man sācies ar šīm ziņām; un nu nevaru likties mierā, nepastāstot arī jums savas pārdomas… Jā, zinu,- mums, sievietēm, ir jārūpējas par omulību mājās. Jāsabučo ģimene, jāsmaida, jāpasniedz brokastis utt. Un tomēr… Kamēr vēl ir acu gaišums (pat, ja sāk migloties vai kas…) , ausis dzirdēt (pat, ja sāk džinkstēt vai kas..), un kamēr rokas kustas (pat ja tirpst..), un prāts vēl darbojas,- mīļie tautieši,- aicinu būt vērīgiem. Neieslīgt vienaldzībā.
Ja Tavs miers balstās uz vienaldzību, tad – nav labi. Galīgi nav labi.
Šonedēļ Latvijā ir #Civilāsaizsardzībasnedēļa. Pirmo reizi. Un ir kādas praktiskas lietas, ko šonedēļ varam izdarīt:
- lejuplādēt 112 aplikāciju telefonā (ja tev jau ir, -pastāsti par to arī kādiem citiem; palīdzi uzstādīt!;
- ja tev ir cienījama vecuma radinieki, kas pārcietuši kara laiku, aprunājies ar viņiem- kā tiem izdevās izdzīvot; varbūt iegūsi kādu zelta padomu, par ko neizlasīsi nevienā bukletā vai rokasgrāmatā; un sargā savas dzimtas labos stāstus mūžīgā svētā piemiņā! Ja viņi sevi šobrīd šausta par kādām pieļautām kļūdām, tad uzklausi tās- iespējams, viņu dvēseles sirdsmieram tieši tas ir visvairāk vajadzīgs- pirms nonākšanas Mūžībā;
- ja tavai privātmājai vai daudzdzīvokļu mājai ir pagrabs, – iespējams, ir nepieciešams to iztīrīt. Cilvēks nevar pārcelties uz dzīvi pagrabā, bet iespēja uzturēties pagrabā var būt izšķiroša pirmās 72 stundas pirms tālākas evakuācijas.
- atkārto informāciju par rīcību krīzes situācijā šeit: https://www.sargs.lv/lv/72stundas-
- ieguldi laiku attiecībās! Nav nekā vērtīgāka par uzticamiem cilvēkiem līdzās. Tev var būt nez cik nauda kontā vai makā, bet tas tev ne nieka nelīdzēs, ja paliksi viens un nodots. Tikai tad, ja mēs iemācīsimies mīlēt cits citu, sargāt, rūpēties, sadarboties, uzticēties,- varēsim pārvarēt ikvienas grūtības;
- saglabā skaidru prātu,- ”sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm [..]” /Lūkas evaņģēlijs 21.nod., 34.pants/. Interesanti, ka šajā Bībeles pantā tiek runāts par pasaules galu- kad nāks Jēzus atkal- , un te ir kā vienlīdzīgas lietas minētas gan alkoholisms, gan darbaholisms- mūsdienu terminos runājot. Vērts arī to ņemt vērā, vai ne?
Jo patiesu mieru grūtībās mums var dot padoms: ”palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami” (Lūkas evaņģēlijs, 21.nod. 36.pants). Es teiktu tā: te ir teikts, ka satraucošos laikos ir normāli, ja tev nenāk miegs; un ka tu esi norūpējies un gatavs mobilizēties,- vienlaikus,- tas ir arī atgādinājums vērst skatu uz Dievu. Jo tieši Dievs dos iekšēju spēku un gudrību darīt tieši to, kas jādara krīzes situācijā. Cilvēcīgi tas varētu nebūt iespējams.
17.09.2025.