Intervija ar Aivi Landmani tapa 2024.gada 8.maijā, kad pirmoreiz ar viņu iepazinos. Rakstīju maģistra darbu par tēmu “Informācijpratības apguve un vietējo bibliotēku, mediju un viedokļu līderu ietekme. Ventspils piemērs”. Intervijai biju uzrunājusi dažādus cilvēkus. Kamēr lielākā daļa atsūtīja atbildes e-pastā vai vispār mani ignorēja, A.Landmanis bija atvērts satikties klātienē.
Intervijas laikā man vēl nebija nekādas saistības ar politiku, un nojausmas, ka varētu apsvērt pat domu pašai kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tomēr tā sanācis, ka tieši šī intervija bija liels pagrieziena punkts man pašai personīgi,– jo aci pret aci dzīvē biju satikusi opozīcijā esošo deputātu, ievēlētu no “Latvijas Reģionālās apvienības’’, kuru pirms tam tikai biju ievērojusi sociālajā tīklā ”Facebook”, filmējamies īsos video, staigājot pa Ventspils ielām, kā arī šad un tad biju redzējusi, kā viņš nofilmētajās domes sēdēs viens no retajiem atļaujas komentēt vadošās partijas lēmumus, uzdot āķīgus jautājumus. Ar šodienas acīm gribas teikt: viņa aprakstītā Ventspils izskanēja tik depresīvi, ka šogad apņēmos pierādīt, ka viņš nav viens cīnītājs. Arī es esmu gatava iesaistīties.
Turpinājumā: intervija, kas maģistra darbā iekļauta pielikumā.
Kā vērtējat informācijpratības apguvi Ventspilī, ja runājam par pagājušo [2023.] gadu? Par informācijas piekļuvi, vērtēšanu, radīšanu.
Viss ir bēdīgi. Viss iet uz Putina pasauli, jo pilsētu vada ar (Padomju laika) drošības dienestiem saistītas personas. Vienīgā atšķirība, ka citādi domājošos nemet cietumā, var brīvi izbraukt, iebraukt (pilsētā). Visās struktūrvienībās baigi jāčeko, kas tiek rakstīts presē, ir jāatbild. Katrā iestādē ir aģitācijas kods, ko atbildēt uz meiliem.
Tas būtu PR (sabiedrisko attiecību) speciālists?
Mums nav PR, tā ir propaganda. Pilsētu vada ar autoritāru stilu.
Viena no (informācijas vērtēšanas) prasmēm varētu būt atpazīt propagandu?
Ventspilī tā ir šausmīgi maskēta. Tiek uzturēta propagandas mašīna – (laikraksts) “Ventas Balss”. Ventspils bibliotēkai budžetā ir paredzēta naudiņa informatīvā izdevuma drukāšanai. Ar to varētu arī pietikt, valsts to ir paredzējusi, ka pastāv bezmaksas biļetens, priekš kam vajag “Ventas Balsi”. Vēl trakāk, vēl liek to propagandu pirkt.
Jūs ar Daci Vašuku esat vienā partijā (“Latvijas Reģionu apvienība’’), kura rakstīja “Ventas Balsij”.
Jā, viņa vairs neraksta. Tikko Aivars (Lembergs) iznāca no cietuma, tad saprata, ka velk atpakaļ vecajās sliedēs, viņa ir prom. Bija cerējusi, ka kaut kas mainīsies. Īpaši, kad zaļos (“Zaļo un Zemnieku savienība’’) paņēma atpakaļ koalīcijā (valdībā), viss saasinājās.
Medijs pauž tikai vienu viedokli, jebkuru opozīciju nostāda neērtā situācijā.
Tad jūsuprāt bibliotēkai nodarbībās būtu jāstāsta, ka vietējos medijos pieejamā informācija ir ierobežota?
Jā, ka daļa tiek slēpta.
Jūsuprāt ventspilnieki to apzinās?
Viņi neapzinās. Domājat, Krievijas iedzīvotājs to apzinās, ka tiek čakarēts? Tāpat arī vidējais ventspilnieks. Mēs sirgstam ar lembergismu. Tas jau ir galvās iesēdies. Izausts cauri sabiedrības kodā. Arī mācību iestādēs cilvēki nav brīvi.
Bet pilsētā tiek piesaistīti arvien jauni speciālisti.
Bet viņi tiek sagremoti. Tie spējīgākie, labākie pēc tam pamet Ventspili. Elans Strazdiņš tagad ir Liepājā. Salvis Roga tagad ir Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Problēma ir tajā, ka mums jau ir notikusi selekcija. Daudzi cilvēki ar brīvības izpratni jau ir aizbraukuši. Cik tad tu mocīsies? Ja gribi būt brīvs radošās izpausmēs, tad aizbrauc. Piemēram, Ramona Umblija. Tā bijis ar uzņēmējiem, sportistiem.
Kādreiz bija (bezmaksas avīze) “Ventspilnieks.lv’’.
Jā, es tur biju iesaistīts. Tā radās kā alternatīva, tika meklēti privāti līdzekļi, lai to uzturētu, bet ar visu krīzi finanses pietrūka.
Agrāk tajā strādāja Ilze Elizabete Urga, kura šobrīd ir “Ventas Balss’’ valdes locekle.
Acīmredzot naudas dēļ spēj mainīties uz vienu un otru pusi. Manuprāt, viņa rakstīja okei “Ventspilniekā’’, bet tikpat liels izbrīns bija, kad aizgāja uz “Ventas Balsi’’.
Nominālais īpašnieks nomira…
Vai Jūs zināt, kas tagad ir īpašnieks? “Lursoftā’’ nekas nav rakstīts ne par īpašniekiem, ne par patiesā labuma guvējiem.
Tas jau nav svarīgi, kas ir medija īpašnieks. Varbūt caur kādiem ofšoriem. Galvenais, ka ir instruments, kuram maksā par to, lai tas būtu labticīgs vadošajam spēkam, konkrētiem politiķiem. 20 gadus kopš nodarbojos ar politiku, nevienu reizi nav bijusi ar mani intervija. Protams, ir kādi raksti, lai izskatītos daudz maz…
Teorētiski jebkurš varētu dibināt nez cik komerciālus medijus, un intervēt, ko vien vēlas.
Normālā medijā par konkrēto jautājumu ir jāatspoguļo visdažādākie viedokļi. Tu nevari tikai vienu viedokli translēt. Ventspilnieks.lv jau mēģināja aicināt uz interviju arī (Jāni) Vītoliņu, bet atteica. Un tad sanāk polarizēšanās: vieni raksta par vienu, otri par otru, un tas arī nav pareizi, ka ir tikai melns vai balts. “Ventspilnieks.lv’’ redaktore visu vadīja no Rīgas. Laimdota Sēle par vēsturi rakstīja. Bet, kad bija jāiet pēc kādas intervijas, nebija, kas to izdara.
Tagad vienīgā alternatīva ir klauvēt pie lielajiem medijiem, sūtīt (informāciju) uz LETA, bnn.lv, kādreiz uz “Latvijas avīzi’’, jo mēs, (opozīcijas deputāti) jau nemaksājam atšķirībā no citiem. Vai arī var palaist informāciju “Facebook’’. Tad pašam ir jābūt prasmēm, kā pasniegt informāciju. Man jau nav operators. Pašam ir jāveltī laiks, lai izdomātu saturu un tā tālāk.
Ja būtu jāizvēlas stratēģiski mērķa grupas, kurām organizēt apmācības informācijpratībā, kuru variantu jūs izvēlētos: a) veicināt vispārīgo sabiedrības informācijpratības līmeņa paaugstināšanos visās grupās, b) strādāt vairāk ar sociālās atstumtības grupām, c) strādāt ar izcilībām, lai tie, kas ir gudri, būtu vēl gudrāki?
Jāmēģina uzrunāt maksimāli visas grupas, bet ar katru jābūt dažādai pieejai.
No Ventspils skatpunkta, mums, numur viens, nepieciešams veicināt izcilības. Mums ir liela problēma, ka nav iesaistošās diskusijas. Es nesaku, ka nav izcilību. Bet nav dažādu izcilību viedokļu kaujas, par ko varētu spriest sabiedrība. Jābūt tā, lai pati auditorija izpaužas, ka informācija nāk no diskusijas dalībniekiem.
Numur divi, jābūt sociāli atbildīgiem un jāpalīdz sociālās atstumtības grupām. Ar tiem būs – pavisam cita pieeja, kur vairāk lektori skaidro, stāsta, uzrunā, mēģina iedrošināt vienalga, par kādu tēmu.
Numur trīs,- vispārējā līmeņa celšanās, sniedzot informāciju jebkuram sabiedrības loceklim. Teiksim, tā paša bibliotēkas informatīvā izdevuma saturs, kas var būt arī digitālajā vidē, ir svarīgs. Visus varētu apmācīt, kā lietot digitālos rīkus.
Kuras personas Ventspilī jūsuprāt ir sociālās riska grupā? Vientuļie, kuriem nav kopienas?
Cilvēki ar depresiju un bērnunama bērni, kuri kļūst pieauguši un jāsāk patstāvīga dzīve.
Kādreiz bija “Žēlsirdības māja’’, ko vadīja nelaiķe Tatjana Bražnika ar savu vīru. Viņiem arī bija kafejnīca, kur strādāja cilvēki ar invaliditāti. Iemītnieki dzīvoja kopā ar lopiem, suņiem, kaķiem. Tas projekts nobruka, jo domē nepatika vadītāji. Viņi prasīja, lai dome palīdz, bet domē bija uzskats, ka nevar palīdzēt, jo tas ir tikai bizness.
Ļoti daudz darba ir nevalstiskajam sektoram, bet viņiem ir jāpalīdz. Dome neizmanto entuziastus vai arī tiem jābūt pakļāvīgiem.
Ko nozīmē būt pakļāvīgam?
Runāt to, ko kāds grib dzirdēt, slavēt, neiebilst, būt pieticīgam. Ja vadi nevalstisko organizāciju, esi pateicīgs par to, ko tev dod, nevis mēģini pierādīt, ka vajag vairāk.
Kuri Jūsuprāt ir viedokļu līderi Ventspilī, un pēc kādiem kritērijiem?
Pirmkārt, viņam ir jābūt viedoklim par dažādiem jautājumiem.
Kuram ir?
Visai valdošajai partijai! (Jānis) Vītoliņš, (Guntis) Blumbergs ir kolektīvie (Aivara) Lemberga viedokļa paudēji. Neesmu novērojis, ka viņiem pašiem ir viedoklis.
Kad bija Atmoda, bija spēcīga vides kustība.
Kur bija Laimdota Sēle, (Ģirts Valdis) Kristovskis…
Jā, (Bruno) Jurševics. Tajā laikā tie bija diezgan spēcīgi, bet vecie spēki no Komunistiskās partijas tomēr ņēma virsroku un nodibināja “Latvijai un Ventspilij”.
Kad (pašvaldību) vēlēšanās kino “Rio’’ īpašnieks Raitis (Ziemelis) gāja no “Latvijas ceļa’’, tika bargi sodīts. Konkursu rezultātus anulēja un visādas citas nepatikšanas bija. Kad tiku ievēlēts kā deputāts, mani nelaida komisijās. Kā var būt, ka ievēlētam deputātam nedod informāciju, nostādot pretēji Satversmei?
Viena lieta ir runāt par politiski aktīvajiem, bet vai varat nosaukt Ventspilī kādu ekspertu politikpratībā, varbūt politologu, kurš pats nav aktīvajā politikā?
Nav tādu.
Digitālajā pratībā?
Digitālā centra direktore (Elīna) Kroņkalne ir ļoti zinoša. Nešaubos, ka viņa pārzina savu lauku.
Medijpratībā?
Nav mums. Mums ir propaganda, nevis mediji.
Bet nerunājot par tiem, kas strādā medijos, bet kāds mediju pētnieks, kurš ir kompetents mediju jautājumos?
Nav mums. Pirmkārt, tādu pasākumu, kur kāds analizētu vietējos medijus un kādiem medijiem būtu jābūt, neviens neļaus rīkot. Bet tādam būtu jābūt. Varētu savākt kopā zinātniekus. Mums pašiem vajadzētu saprast, kādas ir bijušas kļūdas ne tāpēc, lai kādu sodītu, bet lai izdarītu secinājumus.
Un kas ir tas, ko Jūsuprāt ļauj? Kāds ir priekšstats? Ventspils bibliotēkā jau daudz kas notiek – uz Ventspili brauc dažādi eksperti, notiek nodarbības senioriem un jauniešiem.
Bet viņi dzen teoriju, neanalizē Ventspils gadījumu. Teorija no prakses atšķiras. Nupat bija 4. maijs. Bija skaists galdauts, uz galda bija uzdrukāta Satversme, bet dzīvē Satversme netiek ievērota. Nesakrīt vārdi ar darbiem.
Tātad, Jūsuprāt, vajadzētu nodarbībā būt gan teorijai, gan, piemēram, paņemt rokā “Ventas balsi’’, analizējot piemērus?
Jā, bet tur jau jāpiedalās iesaistītajām pusēm. Tikai paņemot avīzi, redzēsim šķautnes vienu malu.
Ja atnāk skolnieki un šādā veidā saturu analizē, tad kādām iesaistītajām pusēm vēl tur būtu jābūt?
Jā, tā var, bet parādiet man kādu, kurš pārzina Ventspili! Pat, ja viņam ir maģistra vai doktora grāds, lai viņš sagatavotu analītisku mācību programmu, viņam ir jāpārzina viss informācijas lauks. Piemēram, par Ventspili daudz ko zina Jānis Domburs, Guntis Bojārs, Baiba Rulle, Agnese Margēviča. Tie ir cilvēki, kas kādā brīdī ir darījuši kaut ko saistībā ar Ventspili, bet…
Viņi nav ventspilnieki, un viņus arī neviens neaicina? Bet viņi varētu būt potenciālie viedokļu līderi medijpratībā?
Jā, kas varētu moderēt pasākumus par medijpratību. Tad varbūt varētu arī kādu mediju uzņēmumu vadītāju uzaicināt.
Ja skolniekam atnāk (vietējais) propagandists stāstīt par medijpratību, tad sanāks otrāds efekts, ka tiražē propagandas naratīvu.
Kurš finanšpratībā ir vietējais viedokļu līderis.
Finanses ir plašs jēdziens: ir pašvaldības finanses, uzņēmuma finanses. Viens no līderiem varētu būt Edgars Čeporjus. Noteikti kādi uzņēmumu finanšu direktori. Par finansēm arī es varētu pastāstīt.
Veselībpratībā?
Svarīgi, lai veselības pakalpojumi ir pieejama. Protams, paši dakteri. Štekerhofu pāris, Ziemeļkurzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis. Viņš varētu runāt arī par infrastruktūru. Pats trakākais kara kontekstā ir, ka osta ir pilsētas centrā, bet osta ir kara militārais mērķis, un ko mēs darītu tajā brīdī, kad ir jāevakuē cilvēki, uz kurieni mēs taisāmies viņus vest?
Kultūrpratībā?
Māris Valtenbergs. Zinu, ka bibliotēkā ir tikšanās ar rakstniekiem.
Ģimeņpratībā?
Nezināšu. Te vajadzētu aktualizēt daudzbērnu ģimeņu tēmu, arī saistībā ar nodokļu politiku.
Izglītībpratībā?
Mums bija epopeja ar bērnudārzu darbalaiku, tā iepazinos ar izglītības pārvaldes vadītāju (Janu Bakanausku), viņa ir ļoti zinošs cilvēks. Bet jautājums atkal: cik daudz ir ļauts runāt.
Ar ko vajadzētu veidot bibliotēkai sadarbību un ar ko nē?
Galvenais nosacījums, lai būtu viedokļu dažādība. Un pēc tam notiek darbs ar auditoriju,- kā atpazīt, kuri argumenti ir patiesi vai nav patiesi, kā saprast, kuri ir meli. Reālas diskusijas niša ir pilnīgi tukša, lai radītu augsni izcilību veicināšanai, tai skaitā iztirzājot “Ventas Balsi’’.
* Šo publikāciju neviens nav apmaksājis. Intervijas publicēšanai ir saņemta A.Landmaņa atļauja. Intervija publicēta personīgajā mājaslapā aijavolka.lv, ko uzturu personīgi- es, Aija Volka. Domeins reģistrēts 2021.gadā, un pēdējoreiz apmaksa veikta uz gadu 2024.gada oktobrī. Šogad pati startēju pašvaldību vēlēšanās no 2.saraksta Ventspilī- APVIENOTĀ SARAKSTA un Jaunās konservatīvās partijas.
26.05.2025.