Ir cilvēki, kas dabū mazu puzles gabaliņu un baigi turas pie tā kā diža mākslas darba. Ticu, ka Dievs dzīves laikā piespēlē arī citus gabaliņus, tomēr mūsu ziņā, vai papūlējamies atrast savienojuma vietas. Šis process, protams, ir gan grūts, gan biedējošs, jo nekas vairs neizskatīsies kā iepriekš. Tava māksla, iespējams, ir tikai zirga papēdis.
Ko mēs darām ar puzles gabaliem no puzlēm, kas sajaukušās ar citām bildēm vai gadiem stāvējušas pagultē? Visticamāk – metam ārā. Bet aizmestas gudrības teju neiespējami restaurēt.
Man jau bija nojauta, ka kristieši sen vairs nedalās tikai pēc konfesijas. Tāpēc der samest visu kopā un tad palūkot struktūrēšanas iespēju – dalot pēc pazīmēm. Kā pogas – var dalīt pa krāsām, pēc lieluma, pēc caurumu skaita, virsmas raksta. Bet skatot pogu tikai kā pliku pogu, tu vairs nezini, vai tā bija vai būs pie krekla, jakas, mēteļa vai biksēm. Un paradoksāli, ka tur kaut kur pa vidu vēl ir rāvējslēdzēji, klipši, kniedes, aukliņas un citi izgudrojumi.
Publicēts 17.02.2023.